Tas notika uzreiz pēc kāzām. Maijā mēs apprecējāmies. Kāzu ceļojumā lieliski atpūtāmies. Pēc atbraukšanas noņēmāmies ar pārcelšanos uz citu pilsētu. Es iekārtojos jaunā darbā. Bet vīrs palika strādāt iepriekšējā.
Jūlijā viņš uzsāka ar mani sarunu. Par tēmu, ka viņam vēl ir palicis uzkrātais atvaļinājums, bet draugi kā reizi taisās braukt uz mūsu jūru uz nedēļu. Es gribu braukt ar viņiem.
Ja godīgi, man kļuva nedaudz skumīgi, bet viņš it kā teica, ka ja es negribēšu, viņš nebrauks. Taisījās pieticīgi atpūsties, bet, ja ar piekabi, tas būšot vēl lētāk?
Mani no jaunā darba, protams, neviens brīvdienās nepalaida. Un es nemaz arī nemēģinātu atprasīties. Nodomāju, nestrīdēšos, lai jau brauc. Ir ģimenes dzīves sākums, lai jau atpūšas. Nekad neesmu šaubījusies par viņa uzticību un pilnībā viņam uzticējos.
Vīra budžets bija stipri ierobežots, man liekas, ka mēs nespējām atvēlēt vairāk par 200 eiro. Es nodomāju, ka, ja nebūs daudz naudas, nekur baigi aiztusēties nevarēs. Kā saka, jūra, alus, makaronu zupiņa.
Tātad aizbrauca viņi uz Lazareva ezeru. Ar lieliem piedzīvojumiem. Izrādās, kad atpūšas tikai pušis, tas visiem vienmēr izraisa aizdomas. 2 reizes viņus pārbaudes punktos pārbaudīja. Kad viņi aizbrauca, viņus nekur negribēja ielaist nakšņot, domāja, ka būs trokšņotāji.
Godīgi teikšu, visas šīs 8 dienas es biju mierīga. Biju iegrimusi jaunajā darbā. Vīrs zvanīja katru dienu. Trešajā dienā jau sāka nīdēt, cik viņam ir slikti. Dzīvo kaut kādā ūķī, ēd kartupeļus ar olām, dzer sidru, strīdas ar draugiem. Vēl kontrastam pēc superīgā Turcijas kūrorta viss izskatījās pavisam bēdīgi.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu
1 domas par “Palaida vīru uz jūru ar draugiem, tagad kožu pirkstos”