Daudziem piektdiena ir ballīšu diena, bet man lielisks iemesls doties atpūsties uz vasarnīcu. Par laimi no šī gada man vasarnīcā ir arī sildītājs.
Bet ne par to ir runa šoreiz.
No darba mani palaida ātrāk, un jau sešos vakarā es atbraucu uz savu mīļoto vasarnīcu. Nesteidzoties atvērt vārtiņus, mans acu skatiens apstājas pie melnas somas.
Nevarētu teikt, ka biju nobijusies un šokēta. Bet tomēr izjutu nelielu piesardzību, jo kopš seniem laikiem vietējie bandīti rīkojās sekojoši: pameta svešos zemes gabalos somas, kamēr, piemēram, aizbēga, bet pēc tam atgriezās. Un nedod dievs, ja pa šo laiku tu iztukšosi somas saturu.
Atskatoties uz visām pusēm un pārliecinoties, ka neviena nav, es izlēmu to atvērt.
Bet, kad atvēru, biju patīkami pārsteigta: izrādījās, somā atradās kosmētika un šokolāde “Alpen Gold”. Bet līdzās atradās zīmīte, kurā bija rakstīts sekojošais: “Sveika, Nataša. Tas esmu es, Vadims, kurš dzīvo otrā ciema pusē. Apsveicu tevi pagājušajā dzimšanas dienā! Zinu, ka tu atbrauc uz vasarnīcu piektdienas vakaros, bet es, diemžēl, šodien aizbraucu uz darba maiņu. Un tāpēc noliku tev šo somu. Vēlreiz ar pagājušajiem svētkiem, atā”.
Patiesībā tas ir mans bijušais klasesbiedrs Vadims, kurš bērnībā vienmēr skrēja man pakaļ, bet, diemžēl, lai cik labs viņš arī nebūtu, man viņš neiepatikās. Bet kā draugs, jā, viņš ir brīnišķīgs un gādīgs vīrietis. Un kā vēl, vajag taču izdomāt tādu dāvanu un vispār neaizmirst par manu dzimšanas dienu, kura bija divas dienas atpakaļ.
Kolīdz atbrauks no maiņas, noteikti uzaicināšu uz tēju un torti.
avots: vranya.net