Nu pasakiet, lūdzu, kopš kura laika normāla cilvēka īpašības tiek uzskatītas par kaut ko “wow un ārkārtīgu? Tas saucas – atbrauca no ciema un atkal atveda jaunumus.
Situācija sekojoša: sieviete žēlojas par to, ka vīrs maz nopelna, turklāt necenšas nekādi situāciju uzlabot. Ģimenē ir divi skolas vecuma bērni ar slimīgām vajadzībām. Sieva strādā pamatdarbā par pārdevēju, turklāt pa brīvdienām vēl par aukli piestrādā, lai kaut kā pabarotu sevi un ģimeni. Turklāt vīrs savās brīvdienās mierīgi mājās atpūšas.
Galvenais darbs viņam ir sargs tajā pašā pārtikas veikalā, kur strādā sieva.
Te sieviete savu paziņu klātbūtnē šķendējās, ka viņš arī varētu papūlēties un atrast kādu papilddarbu. Un ziniet, kādu “padomu” viņa saņēma no pieredzējušām sievietēm?
“Kāpēc tu izdari spiedienu uz vīrieti? Viņš tev nepīpē, nedzer, nestaigā apkārt, jāpriecājas, un nevis uz nerviem jākrīt!”
Nu un pēc tam vesela piemēru virkne ar vīriešiem-alkoholiķiem un varonīgo cīņu par izdzīvošanu no nelaimīgām sievām.
Iedomājieties vien, cik viss, izrādās, ir vienkārši! Pietiek vien nedzert un nepīpēt, un viss! Tevi par to nēsās uz rokām, aptekalēs, baros un lieku reizi neaiztiks, pie darba neliks.
Kur gan mēs esam nonākuši, piedodiet, ja provincē vīrs, kurš nepīpē un nedzer, ir gluži vai muzeja eksponāts, uz ko viss ciems nāk skatīties? Vai tiešām kaitīgo ieradumu neesamība un uzticamība sievai nav parasta, normāla cilvēka pazīmes? Un šīm pazīmēm vēlams vēl pievienot (normālā, veselīgā sabiedrībā) strādīgumu, atbildību par paša ģimeni.
Savādāk sanāk sekojoši: nesmēķē, nepīpē, nestaigā pa kreisi, tas nozīmē, ka viņš ir jādievina, mazums norausies, un ko tad? Kļūs tikai sliktāk un, protams, ka vainīga izrādīsies sieviete, nepasargāja savu zelta gabaliņu.
avots: vranya.net
1 domas par “Sanāk, ja vīrs nepīpē, nedzer, neiet pa kreisi, tad viņš ir jādievina? Jo savādāk norausies, un ko tad?”