Tā sākās mūsu karantīna kopā ar vīru – bijām vieni no pirmajiem Latvijā. Zvanīju atpakaļ infektologiem, atvainojos… par savu egoismu…
Uz karantīnu kā jebkuru citu lietu var skatīties no divām pusēm – viens: esi ieslodzīts, nevari pelnīt, stress par to, vai būsi slims, simptomu meklēšana, panika. Mani šis variants īpaši nevilināja, tādēļ nolēmu, ka Dievs man devis otro medus mēnesi ar vīru… Mēs gulējām cik kāro sirds, skatījāmies TV, beidzot atradu seriālus par citplanētiešiem (ak, Dievs, kā man patīk fantastika!) – līdz trijiem četriem no rīta stresā lidoju cauri tālām galaktikām, raudāju kopā ar bojā gājušajiem kosmonautiem, reizēm pat izcīnīju kādu kauju sensenajā jaunības spēlē “Age of Empires II”!!! Barbora.lv mūs glāba no bada – un, protams, par godu karantīnai mierinājām sevi ar gardumiem – augļi, kulinārijas šedevri, uz kuriem parasti esmu slinka… šis laiks sev ir kas tāds, ko mēs skrējienā nekad nespējam atrast. Īstenībā es biju laimīga – lai cik traģikomiski tas neizklausītos – kopā ar vīru runājām, diskutējām, kalām nākotnes plānus – divatā…. Pamanījos izdarīt desmitiem sīko darbiņu, kuriem nekad nebija laika – noslīpēju logu ailes, nokrāsoju, pārlakoju durvis (mājā vienmēr ir ko darīt un man ļoti patīk remontēt!). Vīrs savukārt stundām krāmēja loriņus garāžā, uzstādīja pasaules rekordus apļos ar kvadru mūsu dārzā un liekas laimīgākais par karantīnu bija mūsu suns – mega tusiņi kopā ar saimniekiem, kas gan var būt foršāks?
Lasi arī: Toms Henkss ar savu sievu parāda, kā izskatās pēc inficešanās ar koronavīrusu
Karantīna ir beigusies, esam atgriezušiem ierastajā ikdienā un sapratuši, ka gribam vairāk būt mājās, kopā… ir tik ļoti daudz forša, ko var darīt ģimenē. Pašreiz – laikā, kad visiem lūdz palikt mājās, es to uztveru kā dāvanu – kā laiku padomāt! Protams, ir un būs grūti – ar naudu! Arī mums vīrusa panika ievieš korekcijas. Tieši šī iemesla dēļ ir dzimusi ideja atkal turēt vistiņas – jau top viņu māja )) Es savukārt iepirku sēklas, pieteicos facebook dārznieku grupā un sākšu audzēt dārzā ne tikai skaistu zālāju, bet kartupeļus, kāpostus un dilles! Krāju burciņas marinēšanai un jūtos kā varonis! Latvieši ir sīksta tauta – mēs izdzīvosim, lai arī kā būtu!!! Jo mēs spējam viens otru balstīt! Mēs esam kā viena liela ģimene!
Ko vēlējos ar šo visu pateikt? Tikai to, ka šī ir mūsu iespēja… iespēja atgriezties pie dvēseles… sadzirdēt savus mīļos, apņemt bērnus, samīļot kaķi un izrunāties ar suni… un pārstāt skriet mūžīgajā vāveres ritenī, kam nav ne gala ne malas… Es izdarīju savu izvēli – nekļuvu par slepkavu! Mēs visi esam pelnījuši dzīvot! Lūdzu, paliec mājās – kopā ar tiem, ko mīli!!!
