Lasi arī: Elizabete II paziņojusi, kura, viņasprāt, būtu vispiemērotākā kandidāte, lai kļūtu par nākamo Lielbritānijas karalieni
Pirms pusotru gada viņa pie manis atnāca, stāvēja uz ceļiem, raudāja un lūdza palīdzību…
Izrādījās, ka viņas bērns bija smagi slims, nepieciešama nauda ārstēšanai, turklāt milzīga. Man šī nauda ir, bet es pateicu “nē”.
Viņa nāca atkal un atkal, zvanīja, raudāja, lūdzās, bet es klusēju. Bērns nomira. Nav nekā – ne gandarījuma, ne ļauns prieks.
Es neatriebos, vienkārši gribēju atdot “parādu” savai salauztajai dzīvei un milzīgajām sāpēm. Tagad mēs esam kviti, viņa par savu daļu samaksāja kopā ar vīru.
Lasi arī: Elizabete II paziņojusi, kura, viņasprāt, būtu vispiemērotākā kandidāte, lai kļūtu par nākamo Lielbritānijas karalieni
Neuzskatu sevi par vainīgu, un sirdsapziņa nemoka. “Tā vienkārši ir dzīve, tā notiek”, viņa man sacīja, kad aizgāja, bet tagad es viņai sniedzu tādu pašu atbildi.
———–
Diskusijas ap šo gadījumu Krievijā nerimstas! Daudzi vaino vīrieti! Daudzi valsti! Kāda ir jūsu nostāja? Vai bijušajam vīram bija morāls pienākums palīdzēt?
1 domas par “Sieva mani pameta un es “atdevu viņai parādu” nežēlīgā veidā caur viņas bērnu”