Jūlija nāca no vienkāršas ģimenes, bet, kad nomira tēvs, viņām ar mammu gāja pavisam grūti. Tāpēc pēc skolas beigšanas ar sudraba medaļu, viņa nepameta sapni kļūt par juristu. Bet, kā noskaidroja laikraksts, viņa iestājās neklātienes nodaļā. Un gāja strādāt.
Ne īsti savā specialitātē. Precīzāk, pavisam ne savā specialitātē. Viņa iekārtojās darbā par pārtikas veikala pārdevēju. Alga neliela, bet arī tā ir maize. Turklāt blakus mājām. Tas ir labi, jo mamma pēdējā laikā pavisam sāka slimot, bija jāpieskata.
Tajā vakarā, slēdzot ciet veikalu, kā parasti vienpadsmitos, viņa pēkšņi pamanīja uz kāpnēm sēdošu vīrieti. Droši vien iedzēris par daudz un tagad guļ. Tomēr ārā ir ziema, bet viņam mugurā ir tikai plāns džemperis.
Garām vēl gāja cilvēki, bet neviens pat nepaskatījās uz puiša puisi. “Nosals vēl”, – nodomāja Jūlija. Pamēģināja viņu pakustināt, bet tas skatījās uz viņu ar savu aizmigloto skatienu un acīmredzami atradās ne uz šīs planētas. Jūlija nopūtās un izdarīja to, par ko cilvēki visticamāk būtu parādījuši pirkstu pie galvas. Viņa piecēla puisi, apķerot viņu un aizvilka…. pie sevis uz mājām. Labi, ka tur pavisam netālu bija.
Tiesa, mājās nācās nomierināt mammu, kura bija šokā no tā, ka viņas visās jomās pareizā meita, kurai vēl nemaz puiša nebija bijis, pēkšņi uz mājām atvelk piedzērušos vīrieti.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu
1 domas par “Patiess stāsts: pārdevēja pažēloja nosalušo svešinieku, un pēc mēneša kļuva par miljonāra sievu”