Vīrs dzēra pienu un aizkaitināts skatījās, kā es griežu sieru, aukstu teļa gaļu un tomātus. Viņš trīs reizes atkārtoja, ka iedzers tikai pienu un sviestmaizes nevēlas. Mazgājot griežamo dēlīti, es tikai kladzināju, ka brokastis ir jāēd. Beidzot vīrs neizturēja un teica:
– Paklausies – man nav jāapkalpo, nav jāpasniedz vakariņas no pieciem ēdieniem, nav jāsterilizē krūzes un tualete. Mēs neesam vergi viens otram, un es neesmu visa tava dzīve, bet tikai daļa. Laimīgas sakritības dēļ mēs satikāmies, iemīlējāmies un atradām kopsaucēju, savienošanās punktu, vietu, kur labi būt kopā.
Viss pārējais ir personīgs. Tāpēc nemēģini kļūt par daļu no manis un neliec manas intereses priekšplānā. Nevajag kļūt labākai vai sliktākai, vienkārši paliec tu pati. Tā, kuru es iemīlēju – viegla, entuziasma un azarta pilna. Bet tagad tu “izšķīsti” manī un paliec ēnā, teica vīrs.
Lasi arī: 14 pazīmes, ka tev piemīt dziednieka spējas, par kurām nekad neesi aizdomājies. Tavs aicinājums – palīdzēt cilvēkiem!
Viņš iemeta glāzi izlietnē un devās uz sporta zāli. Es paliku apjukusi virtuves vidū, cenšoties “sagremot” viņa sacīto.
Noriju aizvainojuma asaras, izmetu miskastē kārtaino mīklu, liku mieru sautēšanas katlam un saliku dekoratīvos spilvenus koferos. Nomazgājos, piezvanīju angļu valodas skolotājai un datorā atvēra failu ar savu nepabeigto stāstu.
Kopš tā laika es neesmu ne saimniece, ne mežģīņu darinātāja, ne lodveida krānu eksperte. Es nekalpoju, nemēģinu izpatikt un neko nepierādu. Kopš tā laika es esmu vienkārši es pati.
Avots: trendru.info