Sezonālo faktoru visvairāk ietekmējis cenu kāpums dārzeņiem. Arī pasaules cenas aprīlī palielinājušās par 1.5% – cenu kāpums novērojams visās kategorijās, izņemot graudaugu. Cenu pieaugums vērojams arī piena produktiem, ņemot vērā spēcīgo pasaules pieprasījumu. Lielākajām ražotājvalstīm tagad vērojams eksporta kritums, kas skaidrojams ar sezonālu piena ražošanas samazinājumu. Arī personīgās higiēnas un skaistumkopšanas precēm aprīlī bijis vērojams sadārdzinājums 4% apmērā. Tas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmējis 0.1% apmērā.
Tomēr vērojams arī samazinājums, piemēram atpūtas un kultūras pakalpojumiem. Šajos sektoros cenas kritušas par 0.8% un kopējo cenu līmeni samazinājušas par 0.1%. Gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bijusi 2.9%. Šogad, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, patēriņa cenas pieaugušas par 3.4%, kas nozīmē, ka šogad varētu būt augstāka arī vidējā inflācija.
Inflāciju ietekmē dažādi piedāvājuma puses un pieprasījuma puses faktori. Kā piemērus piedāvājuma pusei var minēt nodokļu un tarifu palielināšanu, taču pieprasījuma puse – atalgojuma pieaugumu un ekonomisko aktivitāšu kāpumu.
Ekonomikas ministrija norāda, ka inflācija būs atkarīga arī no pasaules pārtikas un naftas cenu svārstībām.
Atsaucoties uz Finanšu ministrijas datiem, aprīlī ir novērojams straujākais patēriņa cenu kāpums, salīdzinot ar pēdējo divu gadu datiem.
Ja salīdzina ar iepriekšējiem šā gada mēnešiem, tad šobrīd vērojams inflācijas spiediena palielinājums, jo šī gada pirmajā ceturksnī vidējā inflācija bija novērojama 2.9% apmērā.
Šo patēriņa cenu kāpumu, salīdzinot ar pirmo 2019.gada ceturksni, lielākoties noteicis pieaugošs pārtikas, degvielas, higiēnas un pakalpojumu cenu kāpums.
Līdzīgi kā citus gadus, pakalpojumiem un precēm, kas saistīti ar mājokļa uzturēšanu, it īpaši komunālajiem maksājumiem, novērojams lielākais devums patēriņa cenu pieaugumā.
Arī restorānu un citu atpūtas pakalpojumu sfērā vērojams cenu pieaugums, tāpat arī pieaugošās alkohola un tabakas izmaksas.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu bijusi novērojama komunālajos pakalpojumos, piemēram, gāze bijusi par 20.0% dārgāka nekā pirms gada februārī.
Straujo cenu palielinājumu ietekmējuši divi faktori.
Pirmkārt, 2019. gada 1. janvārī stājušies spēkā jaunie divpakāpju dabasgāzes sadales sistēmas tarifi, norāda Finanšu ministrija. Tas nozīmē, ka, neatkarīgi no reālā dabasgāzes patēriņa apjoma, ir ieviesta fiksēta maksa par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei.
Tāpat gāzes cenas ir pieaugušas pateicoties pagājušajā gadā pasaulē novērotajam naftas cenu pieaugumam.
Līdzīgi pieauguši arī citi ar mājokļa uzturēšanu saistītie pakalpojumi. Sākot ar 1.janvāri tika palielinātas nodokļa likmes par atkritumu glabāšanu, kas attiecīgi palielinājušās atkritumu savākšanas izmaksas par 16.1%, salīdzinot ar pērnā gada aprīli.
Ūdensapgādes pakalpojumiem novērots cenu kāpums 14.1% apmērā. To ietekmējuši SIA “Rīgas ūdens” pakalpojumu tarifi, kuri stājās spēkā pērnā gada 1.jūnijā. Tomēr, ņemot vērā bāzes efektu, jau nākamajā mēnesī ūdensapgādes tarifu kāpuma paaugstinošā ietekme uz inflāciju beigsies.
Salīdzinot ar pērnā gada aprīli, vērojams cenu kāpums arī elektroenerģijai 7.7% apmērā. To noteicis būtisks cenu pieaugums pagājušajā gadā Nord Pool Spot biržā. Šis cenu kāpums ietekmējis jaunos līgumus par elektroenerģijas piegādi 2019.gadam.
Līdz ar to augstākminēto komunālo pakalpojumu cenu kāpums arī attiecīgi izskaidro inflācijas kāpumu par 0.8% aprīlī.
Tāpat būtisks devums patēriņa cenu kāpumam bijis arī pateicoties pārtikai. Pārtikas preces veido vairāk nekā piekto daļu no kopējā mājsaimniecības patēriņa, līdz ar to šo cenu pieaugums par 3.5% gada griezumā palielinājis aprīļa inflāciju par 0.7%.
Noteicošā ietekme cenu pieaugumā bijusi cenu kāpumā maizei, graudaugiem un svaigiem dārzeņiem, ko lielā mērā ietekmējuši nelabvēlīgi sausie laika apstākļi pērnā gada vasarā lielākajā daļā Eiropas un Latvijas. Tas negatīvi ietekmējis ražošanas apjomu un piedāvājumu tirgū, kā rezultātā pieaugušas cenas šīm pārtikas grupām. Tomēr kopumā cenu pieaugums fiksēts lielākajai daļai pārtikas produktu, tajā skaitā arī eļļām, gaļai un zivīm.
Arī alkoholiskajiem dzērieniem vērojams pieaugums par 4.4%, bet tabakas izstrādājumiem par 8.9%, salīdzinot ar pērno gadu.
Šo pieaugumu lielā mērā noteikusi akcīzes nodokļa celšana – cigaretēm nodokli paaugstināja pagājušā gada jūlijā, taču alkoholam no šī gada marta.