Pašizolācija ir kļuvusi par jaunu realitāti lielākajā daļā pasaules valstu – simtiem tūkstoši cilvēku jau ir pieraduši pie šā nepieciešamā pasākuma un pat spējuši tā gūt daudz labumu (grāmatu lasīšana, filmu skatīšanās, tiešsaistes izstādes, teātra izrādes, utt).
Būtu muļķīgi noliegt, ka pašizolācijas mēneši daudziem no mums ir sagādājuši vismaz zināmu stresu. Garīgās veselības eksperti pat ir ieviesuši jēdzienu “pašizolācijas trauksme” – grūts atgriešanās laiks sabiedrībā pēc ilgstošas uzturēšanās “četrās sienās”.
Daļai cilvēku Covid-19 krīzes ietekmē ir izveidojusies agorafobija – bailes no atklātas telpas. Bažas par finansiālo labklājību ir papildinājis satraukums par drošību sabiedriskās vietās un raizes par rītdienu. Sliktākajā gadījumā grūtības ar pašizolācijas pārtraukšanu ir izraisījušas panikas lēkmes.
Cilvēkiem prātā ir tikai viena doma – vai sērga joprojām ir bīstama? Vai var bez bažām atrasties pūlī? Uzmācīgas domas traucē mieram un neļauj gulēt naktī, taču, kā norāda ietekmīgi psihoterapeiti, tās ir absolūti normāli. Tiem, ka pieraduši pie pašizolācijas, speciālisti sniedz vairākus padomus, kā palēnām atgriezties iepriekšējā dzīvē.
Vispirms tev jāsaprot, vai nemiers pēc pašizolācijas tevi ir ietekmējis. Pastāvīgas domas par veselību nākotnē, apsēstība ar Covid-19 tēmu, trauksmains stāvoklis un miega problēmas mudina meklēt risinājumu tiem cilvēkiem, kas ilglaicīgi bijuši pašizolācijā.
Pat šādā situācijā ir jāmeklē pozitīvi aspekti. Šī pieredze māca būt atbildīgam un apdomīgam, bet sociālā distance palīdz izvairīties no slimībām. Bet, kad nemiers pēc pašizolācijas padara normālu dzīvi neiespējamu, tev jāaizdomājas, kā no tā izvairīties.
Lasi arī: FOTO: vai tiešām seksīgā Lee visiem atrāda pavisam kailu kājstarpi?!
Pirmkārt, tev jāsaprot, ka pārdzīvojumi saistībā ar nekontrolējamām lietām ir bezjēdzīgi. Šādas emocijas tikai vairo satraukumu, tāpēc eksperti iesaka dzīvot šodien un pārmērīgi neieslīgt domās par nākotni. Tev vajadzētu koncentrēties uz labām un noderīgām lietām, kas palīdzēs novērst uzmanību no negatīvisma.
Kā piemēru var minēt meditāciju, vingrošanu, pastaigas svaigā gaisā – tas veicina skaidru domāšanu un spēju atrisināt problēmas, savukārt pārmērīga ēšana, dzeršana un garastāvokļa uzlabošanas preparātu lietošana rada tikai un vienīgi kaitējumu.
Pašlaik pāragri apgalvot, cik nopietna globālā mērogā ir pēcpašizolācijas trauksmes problēma. Pandēmija ir atstājusi savas pēdas, un drīz vien trauksme var kļūt par nopietnu izaicinājumu. Tāpēc jau tagad pret to ir nopietni jāattiecas – kā redzi, ne visi var atsākt normāli dzīvot pēc pašizolācijas.
Avots: ofigenno.com