Pagājušajā nedēļā Cēsu Jaunajā pilī norisinājās Vides risinājumu institūta (VRI) rīkotais seminārs “Siltumnīcefekta gāzu (SEG) novērtēšanas metodes purvos un citās ekosistēmās”. Tā ietvaros pētnieki, attālās izpētes profesionāļi un ministriju eksperti diskutēja par SEG novērtēšanas aktualitātēm, metodēm un praksēm Latvijas purvu, mežu un lauksaimniecības zemju ekosistēmās.
Precīza SEG emisiju novērtēšana ir viens no svarīgākajiem jautājumiem klimata pārmaiņu kontekstā. Tās prasa komplicētu, laikietilpīgu un analītisku pieeju gan pētniekiem, gan klimata politikas veidotājiem un īstenotājiem. Lai noskaidrotu svarīgākos politiskos jautājumus klimata pārmaiņu jomā un SEG novērtēšanā Latvijas un Eiropas līmenī, VRI uz semināru aicināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Zemkopības ministrijas pārstāvjus. Savukārt ar aktuālajām metodēm un jaunākajām tehnoloģijām SEG emisiju novērtēšanai purvos, lauksaimniecības zemēs un mežos iepazīstināja Vides risinājumu institūta, Latvijas Universitātes, Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieki.
Latvija ir apņēmusies īstenot ANO Klimata pārmaiņu konvencijā un Kioto protokolā minēto SEG emisiju apjoma samazināšanu. Lai šo uzdevumu veiktu, ir nepieciešams precīzs, efektīvs un starptautiski salīdzināms SEG emisijas apjomu monitorings.
Kā SEG novērtēšanas politiskās prasības izpildīt un kā Latvijas politikas virzīšanā var palīdzēt zinātnieki skaidro VARAM pārstāve Elīna Baltroka: “Latvijai saskaņā ar starptautiskajām un Eiropas Savienības (ES) prasībām ir regulāri jāziņo par SEG emisijām un CO2 piesaisti Latvijā. Saskaņā ar šiem nosacījumiem ir konkrētas metodes un pieņēmumi, kas tiek izmantoti SEG emisiju/piesaistes aprēķinos. Zinātniekiem ir ļoti būtiska loma SEG aprēķinu sagatavošanā. Papildus, ja Latvijai ir atšķirīga nacionālā situācija un varētu tikt piemērotas citas metodes konkrēta sektora SEG emisiju aprēķinā, zinātniekiem ir iespēja pierādīt šos specifiskos Latvijas apstākļiem piemērotos SEG emisiju faktorus, lai tos varētu izmantot ziņojumos starptautiskajā un ES līmenī. Precīziem SEG emisiju aprēķiniem ir arī būtiska loma politikas un pasākumu noteikšanā, izvēloties efektīvākos SEG emisiju samazinošos pasākumus un politikas.”
Gan ministriju, gan citu iestāžu pārstāvji seminārā uzsvēra nepieciešamību pēc pētījumiem, kas noskaidrotu SEG vērtējumus Latvijā izplatītiem zemes lietojuma veidiem un varētu starptautiskajos SEG vērtējumos sniegt precīzāku informāciju par Latvijas ieguldījumu globālajā klimata pārmaiņu procesā. Šādi pētījumi ļautu arī precīzāk izvērtēt nepieciešamos klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu intensitāti un apmērus Latvijā. Ņemot vērā dalībnieku aktīvo iesaistīšanos diskusijās par esošajiem izaicinājumiem SEG novērtēšanā un potenciālajiem risinājumiem, seminārs apliecināja tēmas aktualitāti un nepieciešamību turpināt organizēt līdzīga rakstura pasākumus. Tādējādi būtu iespējams dažādām pusēm gūt precīzāku priekšstatu par Latvijas esošajiem un nepieciešamajiem ieguldījumiem klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās aktivitātēs.
Zemkopības ministrijas pārstāve Kristīne Sirmā pēc dalības seminārā uzsvēra: “Zemkopības ministrija ir gandarīta, ka zemes izmantošanas un klimata jautājumiem tiek pievērsta aizvien lielāka loma. Šis seminārs sniedza iespēju uzzināt vairāk par daudzajām notiekošajām aktivitātēm mūsu valstī, kas, cerams, rezultēsies pētnieku sadarbībā un visu iesaistīto pušu paplašinātā izpratnē par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju uzskaites sarežģītajiem jautājumiem. Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (ZIZIMM) neapšaubāmi ir vissarežģītākais sektors SEG emisiju aprēķinos. Tāpēc ir svarīgi attīstīt institucionālo kapacitāti, lai nodrošinātu uzticamas un valstij specifiskas informācijas sagatavošanu. Pētniecības attīstība un cilvēkresursi ir mūsu lielākais izaicinājums, kuru uzlabošana ir mūsu visu kopīgais uzdevums.”
Ņemot vērā gan klimata pārmaiņu ietekmi uz dažādām ekosistēmām, gan Latvijas pienākumus globālās klimata pārmaiņu politikas ieviešanā, SEG emisiju novērtēšana kļūs aizvien aktuālāks jautājums pētnieku, profesionāļu, lauksaimnieku, mežsaimnieku un politikas veidotāju dienaskārtībā. Ir vairāki steidzami izaicinājumi, kas būtu jāatrisina – piemērotu SEG emisiju novērtēšanas metožu izvēlēšanās Latvijas apstākļiem un ekosistēmām, emisiju prognožu un vadlīniju salāgošana ar reālo situāciju dabā u.c. Svarīgi, lai pētnieki, politikas veidotāji un citas iesaistītās puses būtu gatavas nākt kopā, lai veidotu vienotu izpratni, mērķus un pozīciju šo jautājumu risināšanā.
Seminārs norisinājās Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstītā projekta “Attālajā izpētē balstītas SEG monitoringa metodikas izstrāde purviem” Nr. 1-08/146/2018 ietvaros. Projektu īsteno Vides risinājumu institūts ar mērķi izstrādāt inovatīvu, finanšu un laika patēriņa ziņā efektīvu attālajā izpētē balstītu SEG emisiju novērtēšanas metodiku purvu biotopiem Latvijā.
Vairāk par VRI projektu iespējams uzzināt šeit.
Par Vides risinājumu institūtu:
Vides risinājumu institūts (VRI) ir starptautiska pētniecības, attīstības un inovāciju organizācija. Tajā apvienojušies dažādu nozaru eksperti un speciālisti, kas, pielietojot jaunākās tehnoloģijas un zināšanas, izstrādā risinājumus ar dabas resursu apsaimniekošanu saistītiem izaicinājumiem.