Briesmīgas traģēdijas bijušajā Padomju Savienībā, tostarp Latvijā, kas daudzus gadus tika slēptas no sabiedrības

Traģēdija Maskavas metro

Maskavas metro vienmēr ir izcēlies ar uzticamību un drošību, bet traģēdijas ar cilvēku upuriem notikušas arī tur. Viena no tām – 1982. gada 17. februārī Aviamotornajas stacijā, kas atrodas pilsētas austrumos, netālu no lielām rūpnīcām un rūpniecības zonām.

 

Lai tiktu galā ar pieaugošo pasažieru pieplūdumu, pulksten 16:30 nolaišanās stacijā tika palaists eskalators Nr. 4. Ap pulksten 17:00 pēkšņi paātrinājās eskalatora kāpņu kustība. Piecās sekundēs tas attīstīja ātrumu, kas 2,5 reizes pārsniedza standartu. Uz eskalatora stāvošie cilvēki, no kuriem daudzi pat nenoturējās pie margām, zaudēja līdzsvaru un sāka krist uz apakšējās platformas. Eskalators sāka vilkt iekšā cilvēkus, viņu apģērbu un mantas.

Pēc oficiālajiem datiem, tika nogalināti astoņi cilvēki, bet 30 guva dažāda smaguma traumas. Bet traģēdijas noklusēšana noveda pie dažādu baumu parādīšanās, un tautā tika lēsts, ka patiesais upuru skaits esot pārsniedzis 100. Šo incidentu nolēma slēpt no padomju pilsoņiem, un tas tika pieminēts tikai īsā informatīvā materiālā laikrakstā “Večerņaja Moskva”.

Raķetes eksplozija Baikonuras kosmodromā

1960.gada 24. oktobrī bija paredzēts palaist ballistisko raķeti R-16. Raķetes izstrāde nebija pabeigta, taču bija jāiekļaujas nesamērīgi īsajos termiņos. Funkcionāri gribēja raķetes palaišanu veikt Krievijas revolūcijas gadadienā un nolēma palaist to tādā stāvoklī, kāds bija. 30 minūtes pirms raķetes palaišanas pēkšņi iedarbojās dzinējs. Raķete aizdegās un pēc tam eksplodēja. Precīzs nāves gadījumu skaits nav zināms – tiek lēsts, ka bojā gāja 78 līdz 126 cilvēki. Daļa no viņiem vienkārši sadega dzīvi, bet citi zaudēja dzīvību smagu apdegumu dēļ.

Sprādziena laikā gāja bojā arī stratēģisko raķešu spēku komandieris Mitrofans Nedeļins. Viņa nāvi noslēpt nebija iespējams, tāpēc tika izplatīta melīga informācija, ka viņš esot gājis bojā lidmašīnas avārijā.

Daugavas Titāniks

Latvijā 20.gadsimtā Latvijā lielākā katastrofa bija pasažieru pārpildītā tvaikoņa “Majakovskij’ nogrimšana. Tā notika 1950.gada 13.augustā ap pulksten 12 Daugavā, kuģu piestātnē Rīgas centrā, metrus divdesmit lejpus tagadējā Akmens tilta, pie labā krasta. Katastrofā gāja bojā 147 cilvēki, tostarp 48 bērni.

Lasi arī: “Es jums parādīšu skaistumu!” Skandalozā krievu balerīna Voločkova, būdama reibumā, fotosesijas laikā nogāžas gar zemi

Incidenta galvenais cēlonis bija pārslodze, kas radās nesamērīgi daudzo brauktgribētāju nevaldāmajam pūlim nokļūstot uz tvaikoņa, pirms no tā bija nokāpuši iepriekšējā reisa pasažieri.

 

Pēkšņi tvaikonis strauji sasvērās uz krasta pusi, cilvēku masa līdz ar to, un kuģim vairs nebija spēka atsvērties atpakaļ. Liela daļa no otrā klāja pasažieriem iekrita ūdenī. Citi, kas atradās pie borta krasta pusē, lēca uz krastu.

 

Daugava šajā vietā ir aptuveni astoņus metrus dziļa. Kad “Majakovskij” nosēdās uz grunts, tā stūres mājas augšdaļa palika virs ūdens un daži tā varēja paglābties. Visbezcerīgākajā situācijā nokļuva atbraucēji no Mežaparka, kuriem piestātnē pūlis nebija ļāvis izkāpt krastā, un tie, kas atradās kuģa salonā. Uz āru veda tikai šauras durvis, kas bija izmisušu cilvēku aizbarikādētas.

Lasi arī: Māte uzrakstīja vēstuli dēlam, kas sēž cietumā. Viņa atbilde šokēja visus!

No kuģa komandas nenoslīka neviens, taču tūlīt pēc nelaimes visi apkalpes vīri, tuviniekiem paliekot neziņā, tika arestēti, vairākas diennaktis pratināti un spīdzināti čekas pagrabos.

 

Informāciju par Daugavas “Titāniku” padomju funkcionāri centās noslēpt no sabiedrības, un notikušais netika atspoguļots plašsaziņas līdzekļos, kā dēļ par šo traģēdiju cilvēki uzzināja tikai cits no cita.

 

Bojāgājušo piemiņa ir iemūžināta piemiņas plāksnē, kas tika atklāta 2011.gada 19.augustā traģēdijas vietā – Daugavmalā, iepretim Rīgas Tehniskajai universitātei.

 

Avots: misstits.co

Spread the love

 

Komentēt