Līdz rīta gaismai es nosēdēju ar atvērtām acīm, skatoties vienā punktā un domājot “par ko”. No rīta vienkārši pateicu vīram: “Izlasi īsziņu savā telefonā. Es gribu no Tevis dzirdēt visu patiesību!”. Es gaidīju taisnošanos, nožēlu…
Viņš ātri paskatījās īsziņu, un ar pilnīgi vienaldzīgu manieri noteica: “Hmm..kāds būs sajaucis numuru”. Aizgāja uz darbu. Es burtiski no nekurienes dabūju šīs ziņas autoru. Es aizbraucu pie viņas uz dzemdību namu! Knapi sagaidīju apmeklētāju laiku, es viņai zvanīju vairākas reizes…Un visus pāris zvanus viņa mani centās pārliecināt, ka tā ir bijusi kļūda.
Es aizbraucu. Noskaidrojās, ka pagājušajā naktī šī sieviete patiešām piedzemdējusi dēlu, bet viņas telefons tā bija pazaudējies maisiņā ar mantām, ka māsiņa nevarēja to atrast un iedeva savu telefonu, lai viņa varētu paziņot vīram.
Viņa nokļūdījās ar vienu ciparu…
Es viņai uzdāvināju dāvanu mazulim, pateicos un braucu mājās. Kopš tā laika es pārliecināju vīru pavadīt kopā vairāk laika. Mēs kļuvām tuvāki viens otram un tagad es katru dienu esmu gatava dažādot mūsu attiecības, lai tikai no jauna neizlasītu tādu īsziņu, bet nu jau bez jebkādām kļūdām.
avots: vranya.net