Sieviete ar bērnu: sliktākās no iespējamām attiecībām.
Es normāli attiecos pret sievietēm, kurām ir bērni. Nekad neuzskatīju bērnus tā teikt par “piekabi”.
Bet šogad pats iepazinos ar vientuļu sievieti, kurai jau ir piecgadīgs dēls. Pirmais “brīdinājuma zvans” notika, kad sieviete mani iepazīstināja ar dēlu. Puika uz mani skatījās kā vilks.
Ja jūs man jautāsiet, vai mazs puika var būt greizsirdīgs, tad es atbildēšu – un kā vel var. Tādu greizsirdību pat pie pieaugušajiem reti varēs satikt. Domāju, ka no tā veidojās visas problēmas: puika ko tik neizstrādāja, lai mamma paliktu mājās, bet nekādā gadījumā nenāca uz randiņu kopā ar mani. Viņš simulēja sliktu pašsajūtu, rīkoja histērijas, meloja.
Es domāju, ka paies laiks un puika pārstās tā uzvesties.
Centos ar viņu izveidot saikni: dāvināju rotaļlietas, vedu uz kafejnīcām, pirku interesantas grāmatas. Manas rotaļlietas “dzīvoja” tikai dienu vai divas, pēc tam izrādījās salauztas, grāmatas “pazuda”.
Lasi arī: Latvijā drīzumā varētu ieviest aizliegumus izmantot automašīnas tiesības
Mēs ar sievieti pamēģinājām dzīvot kopā. Tad viss kļuva vēl sliktāk: puika taisīja histērijas, pret mani izturējās kā iebrucēju, neļāva mums palikt divatā.
Mani puika vispār neklausīja. Viņš mani dzirdēja, bet rīkojās pilnīgi pretēji. Kaut kā reiz no rīta manu izgludināto kreklu nosmērēja ar tinti:pildspalva iztecēja pilnībā. Es gribēju par to viņu ielikt kaktā, bet bērna māte uz mani uzkliedza, pateica, ka man nav tiesību sodīt viņas bērnu. Pēc viņas domām, pret bērnu jāizturas tikai ar maigumu un mīlestību.
Pēc pāris dienām mēs izšķīrāmies galīgi. Man apnika. Dzīve trijatā bija neiedomājams murgs.
Sev es galīgi nolēmu, ka labāk būt vienam, nekā censties kļūt par trešo lieko ģimenē.
Kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā? Vai jums ir savs skatījums/pieredze par to, kā bērns ģimenē pieņem svešu vīrieti?
Es vientuļā mamma ar sešgadīgu dēlu. Man tieši pretēja situācija,jo bērns pieķeras vīriešiem,kas tikai vēlas ar mani iepazīties,un jautā vai šis cilvēks būs viņam tētis,kaut es tikai ar šo vīrieti parunājos.
Ja vēlaties veidot attiecības ar sievieti kurai ir bērni, sākāt ar bērnu komunikāciju, esiet draudzīgas attiecības. Jo tikai tā jūs parādīsies kad arī viņš ir svarīgs. Citām iespējams būs vajadzīgs vairāk laika, bet jūs pieradīsiet kad var uzticēties. Jo jūs esat ienācis viņu ģimenē. Bet ja nodomi nav nopietni, labāk neko neuzsāciet, ja no dosies bērna uzticību. To atgūt būs ļoti grūti!
Tā ir netikai ar sievietēm kurām ir bērni,bet arī ar vīriešiem kam ir bērni!
Šim autoram acīmredzot trūka pacietības un arī dzen vēlēšanās. Uztaisa traģēdiju ka bērns kaut ko izdara ne tā kā viņš vēlējās. Ko tu gribēji lai bērns sēdētu rātni un nepīkstētu? Vai vēl labāk uzreiz sauktu par tēvu?? Visi bērni ir dumpinieki un lai iegūtu uzticību ļoti garš ceļš ejams, ja tev viņas nav tad neuzsāc neko tādejādi liksi vilties ne tikai bērnam, bet arī mātei. Nu nevar tā kko nopirkšu iedošu, aizvedīšu un viss… Tur ir daudz jāpiestrādā, jā nodarbojas ar bērnu, nebūs viss un uzreiz!
Labi ka laicigi saprati
Dzivot kopa ar sievieti kurai ir berns ir atkatigs kads ir sis berns un to ,mamma nevar ietekmet,puikas ir navigi greizsirdigi,nepalidz nedavanas ne sodi.Vienigi ,ja nu mamma izdoma so bernu nokristit un par krusttevu izvelas savu draugu so ,kuram ir velesanas dzivot kopa.