Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pieprasījis veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisiju, liecina neoficiāla, bet droša informācija.
Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs tikai apstiprināja, ka patlaban notiek valdošās koalīcijas partneru tikšanās, pēc kuras sekos paziņojums.
(piedalies aptaujā zemāk vai atbalsti Viņķeles demisiju)
Neilgi pēc medijos publiskotās neoficiālās informācijas par Viņķeles demisijas pieprasīšanu, pati ministre tviterī, atbildot uz izskanējušo informāciju, ka demisija pieprasīta, jo Jaunā konservatīvā partija citādi draudot aiziet no koalīcijas, raksta: “Nav pie vainas JKP”.
Politikas kuluāros jau ilgāku laiku netiek slēptas nesaskaņas starp koalīcijas partneriem par ekonomiskā atbalsta pasākumiem līdz ar ierobežojumu ieviešanu, tomēr avoti “Attīstībai/Par” frakcijā atzina, ka šīs dienas vēsts par demisijas pieprasīšanu ir bijis pārsteigums.
Otrdien, 5. janvārī, jau pulksten 10 bija paredzēta Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēde, kas tika pārcelta uz 12, kā iemeslu minot to, ka nebija laikus iespēja iepazīties ar sēdei iesniegtajiem dokumentiem, taču drīz vien sekoja ziņa, ka sēdes sākums pārcelts uz pulksten 15, vairs nekādu iemeslu neminot.
Lasi arī: Tamāra Globa paziņojusi par trijās zīmēs dzimušajiem, kuriem sākies “baltā veiksmes josla”
Informācija par veselības ministres iespējamo demisiju izskanējusi dienā, kad valdībā paredzēts lemt par turpmāku Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu pagarināšanu, kā arī par detalizētu vakcinācijas pret Covid-19 plānu.
Gan Kariņš, gan citi koalīcijas partneri pēdējā laikā publiski pauduši neapmierinātību ar vakcinācijas plāna neskaidrību. Jaunā konservatīvā partija pat panāca, ka gada pēdējā dienā Ministru prezidents un veselības ministre piedalījās šīs frakcijas attālinātā sēdē, skaidrojot savu rīcību un atbildot uz jautājumiem par vakcinācijas plānu un iecerēto rīcību.
Jau pērnā gada novembrī Kariņš intervijā žurnālam “Ir” pauda neapmierinātību ar veselības ministres darbu Covid-19 izplatības ierobežošanā. Intervijai sekoja publiska vārdu apmaiņa sociālajos medijos starp koalīcijas partneriem, taču nesaskaņas tika izlīdzinātas un publiski vairs premjers neapmierinātību nepauda.
Savukārt oktobrī sabiedrība pārliecinājās par valdības vadītāja un veselības ministres pretējiem viedokļiem par Rīgas maratona norisi. Pēc valdības steigā pieņemtā lēmuma tomēr aizliegt maratona norisi, Viņķele savas partijas “Par!” kongresā šo valdības lēmumu raksturoja kā baiļu un nedrošības uzvaru.
Pēc tam gan valdības pārstāvji atklāja, ka kopumā kopš pandēmijas sākuma maratona aizliegšana bijusi trešā reize, kad valdība lēma pretēji ekspertu ieteikumiem.