Bērnunama iemītniece paliek stāvoklī 14 gados. Viņas apsūdzību dēļ vairāki iestādes darbinieki gandrīz nonāk aiz restēm

Kāda blogere no Krievijas dalās stāsta kurš izpelnīja plašu popularitāti …

 

Es tikko sāku savu maiņu. Un sākumā nebija skaidrs, kāpēc mani izsauca pie galvenā ārsta. Kā nedaudz vēlāk izrādījās, mūsu slimnīcā bija nogādāta meitene no bērnunama, kura bija jau sestajā grūtniecības mēnesī, stāsta kāda ārste ginekoloģe.

 

Pats bērnunama direktors uzstāja, lai meitenei veiktu abortu, jo nevēlējās, lai viņu audzēkne radītu viņa vadītajai iestādei sliktu slavu.

 

Bet no šī nelaimīgā bērna acīm bija skaidrs, ka viņa negrib šādu situāciju un vēlas laist bērniņu pasaulē.

 

Es nolēmu nedaudz ar viņu aprunāties, un šāds bija mūsu dialogs:

 

– Tu vari man uzticēties. Es nevienam neko neteikšu. Pastāsti man, kā tas tā gadījās?

 

– Man ir 14 gadu un savā vecumā pret manu gribu jau esmu pārgulējusi ar daudziem vīriešiem. Viņi to vienkārši izdarīja, viņi man neprasīja. Tie bija mūsu pedagogi un direktors.

 

– Ko? Bet kāpēc tu nevienam neko nepastāstīji? – es apjukumā vaicāju

 

– Man bija bail. Bet lieta ir tāda, ka bērns nav no viena no viņiem, bet no mana puiša. Viņš ir bagāts, es ar viņu iepazinos, kad aizbēgu, [no bērnunama]. Mēs daudz dzīvojāmies pa burziņiem, un tad tas notika.

 

– Un ko tu tagad darīsi?

 

– Viņš man apsolīja, ka aizvedīs mani no šejienes. Tikai tagad viņš neatbild uz maniem zvaniem.

 

– Neuztraucies. Galvenais ir aizstāvēt savu viedokli.

 

Pēc šīs sarunas es jutos satriekta.

 

Kā gan es varētu jaunajai grūtniecei palīdzēt?

 

Es domāju par to visu savas maiņas laiku.

 

Pagāja divas dienas.

 

Šodien bija jāizlemj jaunietes liktenis.

 

Galvenā ārsta kabinetā bija sapulcējusies komisija, kas man bija pazīstama, un tas pats direktors, kuram šķietami nebija ne pilītes kauna sajūtas.

 

Es sēdēju kā uz tapām un adatām.

 

Vai tiešām tiks izlemts sagraut meitenes dzīvi?

 

Taču viss izdevās!

 

Abortu neatļāva medicīnisku iemeslu dēļ, un es par to priecājos, jo, atbrīvojoties no mazuļa, meitene nākotnē varēja palikt bez bērniem.

 

Bet joprojām palika viens neatrisināts jautājums.

 

Es nevarēju klusēt un aizvērt acis uz to, kas notiek bērnunamā, no kura nāca jauniete.

 

Pārējās iestādes iemītnieces arī bija jāglābj.

 

Es nolēmu runāt ar vienu no šīs iestādes skolotājiem.

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk

Spread the love

 

Komentēt