Mūsdienu dzīve ir tāda, ka gandrīz katrs bērns pēc skolas kaut kur vēl dodas – uz pulciņiem, nodarbībām, sporta sekcijām (un tādu nodarbju ir 7–8!)
Ņemot vērā vecāku slodzi darbā, pilsētas transporta kustību un citas lietas, vairums ģimenes locekļu sapulcējas mājās tikai vakarpusē. Mēs, kā likums, sanākam kopā ne ātrāk kā pulksten 20:00 Noguruši. Ar vēlmi elementāri sarunāties, paēst vakariņas, sagatavoties rītdienai. Un pat grēkojam, paskatoties filmu vai palasot grāmatu. Bet nē – mums ir jāiesaistās bērnu mājasdarbu pildīšanā. Pretējā gadījumā rīt atkal dienasgrāmatā būs ieraksts par to, ka bērns “nav gatavs stundai”, bet es cietīšu no vainas kompleksa, pieredzē dalās kāda māmiņa.
Lasi arī: “Viņš sāka kliegt, – Tu Krievijas fašiste … ” Skandāls Rēzeknes slimnīcā – ārsts sūta cilvēkus uz Krieviju
Jā, es esmu slikta māte. Man ir protestējoša pusaudze, nevis dievgosniņa. Viņa nevēlas pildīt mājasdarbus. Un es nespēju stāvēt blakus viņai ar un rungu un riet kā lauku suns uz garāmbraucošajām mašīnām.
Tāpēc, ka es daudz strādāju. Tāpēc, ka es nogurstu. Tāpēc, ka es vairs neprotu izrēķināt 8.klases matemātikas uzdevumus. Tāpēc, ka man no rīta ir jāizvāra griķu biezputra un jāuzsilda biezpiena plācenīši (kas izdodas ne vienmēr). Jo vakaros man ir arī citas darīšanas, tikšanās un pasākumi. Tāpēc, ka mums ir divi kaķi un suns, kuri gaida uzmanību. Tāpēc, ka brīvdienās mēs dodamies uz vasarnīcu, jo citādi var “sajukt prātā”. Tāpēc, ka man ir vēl ir teātra pulciņš, foto pulciņš, turklāt patīk arī dziedāt korī. Tāpēc es vienkārši vakarā gribu atpūsties.