Ļoti bieži mēs nenovērtējam to, ko vecāki dara mūsu labā. Kopš mūsu dzimšanas brīža viņi vienmēr ir blakus, cenšas palīdzēt, allaž ir pacietīgi, māca mums ne tikai sīkas lietas, bet arī to, kā pārvarēt dzīves grūtības.
Sasniedzot noteiktu vecumu, vecākiem rodas nepieciešamība pēc aprūpes, kāda mums bija vajadzīga kā bērniem. Dažkārt bērni nolemj savus sirmos vecākus ievietot veco ļaužu pansionātā – vai nu laika trūkuma dēļ, vai arī tāpēc, ka viņiem tas ir vieglākais ceļš.
Lasi arī: “Mēs saucām palīgā, bet cilvēki nelikās ne zinis!” Lūk, kas atgadījās meitenēm …
Bet patiesībā vecāka gadagājuma cilvēkiem dzīve šādās aprūpes institūcijās sagādā īstas mokas.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk