Vīrs atgriezās no komandējuma 3 dienas ātrāk. Viss ir tā kā jūs domājat, tikai vēl sliktāk

Muravjovu laulātais pāris patika visiem. Viņa – skaistule, dabīga blondīne, kājas no padusēm, brīnumaini laipna un izpalīdzīga, kas, kā zināms, reti kad piemīt skaistām sievietēm.

Viņš -stalts, iznesīgs, vīrišķīgs kapteinis – leitnants, kurš arī nav apdalīts ar vīriešu pievilcību.

Ģimene dzīvoja kā cimds ar roku un iemeslus nekādām baumām nedeva. Iepirkties Stass un Larisa gāja rociņās sadevušies kā pionieri un atšķirti viņus praktiski neredzēja. Un vispār, pāris izstaroja mīlestības un labklājības auru. Vienu vārdu sakot, īsta idille.

Ar gadiem jūtas nenoplaka, bet pieņēmās spēkā, par spīti apkārtējiem. Septiņu gadu laikā viņi ne reizes nebija nopietni sastrīdējušies. Vienīgais, Stass pamazām, dziļi sirdī sāka mocīties ar ģimenes laimes mūžīgo līdzgājēju – greizsirdību.

Būdams pēc dabas savaldīgs cilvēks, Stass neļāva šim netikumam izlauzties uz āru, apspiežot visas šaubas sevī.

Lai arī, kas zina, kādas gan vētras plosījās jūrnieka dvēseles dziļumos, redzot viņa sievas virzienā raidītus citu vīriešu sajūsmas skatienus un dzirdot savu biedru komplimentus un laipnības sammitos. Taču, lai arī kā, ārēji to ievētot nevarēja un pat Larisa vīra šaubas un satraukumu nemanīja un arī negribēja to darīt. Bet Stass pakāpeniski nogatavojās, gluži kā pumpa pirms pārplīšanas.

Kuģis devās jūrā uz kārtējo kontroles izbraucienu. Shēma atstrādāta un pierasta.

Desmit dienas satraukumu un nervu bojāšanas, plus desmit bezmiega naktis. Agri no rīta Stass atvadījās no sievas, nobučoja gulošo dēlu un apsolīja atgriezties pēc desmit diennaktī un devās izpildīt savu konstitucionālo pienākumu. Kuģošana izrādījās grūta, te vienā, te citā vietā atteicās darboties tehnika.

Stass dienēja mehāniskajos spēkos un pagalam nomocījās dienām un naktīm labojot kaprīzo tehniku. Tāpēc jo vairāk aizvainoja vecākā komandiera lēmums septītajā dienā doties uz bāzi, kuģa tehniskās daļas masveida darbības traucējumu dēļ. Dusmas un aizkaitināmība. Stasu mierināja tikai viena doma: siltais sievas sāns kļuva par trim dienām tuvāks. Tā kā saskumušais par savu vīrieša lepnumu un spēku žēloties nevarēja, tad domās iztēlojās vienu ainu pēc otras.

Kā jau ierasts, bāzē atgriezās vēlu vakarā. Kad beidzot varēja doties mājās, Stass pat neizdzēra tradicionālo spirta mēriņu par veiksmīgu atgriešanos, bet kā kumeļš rikšoja uz mājām. Jūtot patīkamās priekšnojautas, kad varēs uzlikt galvu uz likumīgās sievas kuplajām krūtīm Stass steidzās mājās, vienā rāvienā uzskrēja līdz trešajam stāvam un nobremzēja pie savām durvīm.

Bija apmēram pusdivi naktī. Manējie guļ, negaida – nodomāja Stass. Iedomājās, kā viņš klusām noģērbsies un ielīdīs blakus Larisai, kā viņa būs pārsteigta un protams visu tālāko…Nepacietībā drebēdams, viņš ielika slēdzenē atslēgu un klusām atslēdza durvis un ielīda priekšnamā. Slēdzene bija labi ieeļļota, tāpēc nepievīla.

Stasam par lielu pārsteigumu , sieva negulēja. Pa puspievērtajām durvīm spīdēja gaisma un bija dzirdami trokšņi. Kas īsti, Stass nesaprata. Nemaz neņoņemot formas cepuri, viņš uz pirkstu galiem lavījās tuvāk. Durvju spraugā Stasam pavērās aina, ko viņš pat savos baisākajos murgos nevarēja iedomāties. Dega nakts lampiņa.

Viņa laulības gultā bezkaunīgi izpletusi kājas gulēja sieviete un viņas blondie mati bija izjukuši uz spilvena. Visu pārējo sedza kailais vīrieša augums, kurš ritmiski kustējās. Sieviete skaļi vaidēja, viņa sieva elsa tā, kā nekad to nedarīja ar viņu. Stass bija beigts uz vietas – mirklī sabruka visa dzīve.

Pirmais, kas gadījās pa rokai bija dakšiņa. Skaista melhiora dakšiņa no viņa dāvinātās servīzes. Saspiežot savā stiprajā oficiera rokā auksto ieroci Stass metās atpakaļ uz guļamistabu. Iedrāzies kā tornado, pazemotais oficieris no sirds atvēzējās, drošības labad paņemot dakšiņu abās rokās un trieca.

Dakšina ar slaidu loku gandrīz visa iegrima tieši kustīgajai pēcpusei pa vidu. Aprakstīt pēc trieciena izdoto troksni es neņemos. Kara veterāns, kurš bija atbraucis ciemos pie dēla kaimiņu dzīvoklī, pārcietis Ļeņingradas blokādi un Berlīnes ieņemšanu stāstīja, ka pamodās ar bumbas brēcienu!!! Piecēla kājās visu ģimeni, kura pēc tam veselas 4 minūtes viņu pārliecināja, ka nekādas bombardēšanas nav. Lai arī viņš pēc tam likās gulēt, tomēr par postījumu un kritušo neesamību nebija drošs līdz pašai aizbraukšanai.

Šķir nākošo lapu un uzzini ar ko tas viss beidzās