Vienkārši Viņš sūta pareizās lietas pareizajā laikā…
Neviens no mums nevar pat paredzēt, kas notiks nākamajā dienā. Par Dieva plāniem ir zināms tikai Viņam vienam. Patiesībā mēs īpaši arī neesam aizdomājušies par šiem jautājumiem, koncentrējoties tikai uz savām vēlmēm un ceļu, kuru esam sev izvēlējušies.
Mēs esam tik ļoti pārņemti ar problēmām, ka pat neatrodam pāris minūtes dienā, lai palūgtos. Pateiktos Dievam, palūgt parādīt ceļu vai arī virzīt. Liekas, ka mēs jau tā ar visu tiekam galā? Kurš gan cits, ja ne tu pats, esi savas dzīves saimnieks?
Tāda ir cilvēka daba: kad viņam viss ir labi un saprotami, viņš par Dievu aizmirst. Pirms miega – atzīmē “patīk” bildītēm sociālajos tīklos, lasa baumas par slavenībām un politiķiem, bet tajā pašā laikā pašam svarīgākajam laiku neatrod.
Bet agri vai vēlu mēs atceramies par lūgšanu. Kad notiek kaut kas negaidīts. Kad tu saproti, ka neko šajā dzīvē nesaproti un nezini. Viena vēja plūsma – un tevi aiznes okeānā gluži kā tādu papīra kuģīti. Kur peldēt, ko darīt – vieni vienīgi jautājumi….
Lūk, tad mēs vēršamies pie Dieva. Jautājam viņam, lūdzam padomus un palīdzību. Kā likums, tikai tad, kad problēmas jau klauvē pie durvīm…
Piemēram, kad mums atsaka darbu, kādu ļoti centāmies iegūt. Vai arī, kad slimo mūsu mīļie un tuvie cilvēki. Situāciju var būt ļoti daudz. Tās visas vieno viena lieta: mēs nezinām, ko darīt tālāk. Un pajautā – nav jau kam…
Iespējams, ka mums kaut kādu iemeslu dēļ ir nācies atteikties no piedāvājuma, kādu ļoti vēlējāmies pieņemt. Un te jau mēs jūtamies apjukuši un šaubu pilni. Vai mēs pareizi darījām, vai mēs nenožēlosim un nepārdzīvosim? Pieņemšana vispār ir ļoti sarežģīts uzdevums. Jo tikai ar laiku nāk apziņa, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek.
Ir ļoti grūti samierināties ar domu, ka iecerētais – tagad un tūlīt nekādi nepiepildīsies. Lai kā arī censtos, lai ko arī darītu. Mēs dusmojamies, satraucamies, nervozējam. Bet patiesībā nav teikts, ka vēlamā piepildīšana novestu pie vajadzīgā mērķa. Visdrīzāk būtu tieši otrādi.
Tāpēc tā vietā, lai vienkārši raudātu par to, kas nav piepildījies, pieņemiet to un ejiet tālāk. Jūs nevarat iedomāties, kādu brīvības sajūtu sajutīsiet! Neticams vieglums, milzīga enerģija. Visa pasaule ir jūsu priekšā.
Jūs varat iebilst, ka ir viegli runāt, bet pamēģini pats samierināties ar to, gadiem ilgi kaut ko esi mēģinājis panākt, bet tas tik un nepiepildījās. Vai arī apguvi jaunas iemaņas kādā jomā, bet tās nekur nenoderēja. Kaut kas tamlīdzīgs var jebkuru izsist no līdzsvara.
Tā ir taisnība: nevienam no mums nepatīk, kad viņam saka: “Samierinies, jo, kam jānotiek, tas notiksies”. Bet tas nozīmē, ka lietas, kurām jūsu dzīvē ir lemts notikt, tik un tā agri vai vēlu notiksies. Mēs vienkārši esam nepacietīgi. Vēlamies visu – nekavējoties un kad esam ieplānojuši.
Bet velti. Tāpēc, ka tie, kuri jums atgādina šo patiesību, ir ļoti gudri. Tā dzīvē ir iekārtots. Un ne jau jūs pārrakstīsiet likumus.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu