Mani pārsteidz cilvēki, kuriem visi ir kaut ko “parādā”!
Nesen es apjautu, ka daudzu cilvēku uzvedība mani vienkārši šokē. Palasot internetā citu cilvēku rakstīto, manam pārsteigumam nebija gala. Visticamāk es iepriekš dzīvoju “citā pasaulē”. Man no šādiem dzīves stāstiem burtiski atkārās žoklis.
Gandrīz visi lietotāji raksti, ka viņi kādam, vai viņiem kāds ir parādā. Kādam nedod naudu, kādam trūkst uzmanība. Un šajā sakarā man radās jautājums: “Kāpēc vispār visi uzskata, ka kāds kādam ir kaut ko parādā? Kāpēc neviens neplāno vismaz 2 soļus uz priekšu?”
Tik bieži nākas lasīt stāstus par to, kā cilvēki apprecas, laiž pasaulē bērnus, bet naudas nav, dzīvot nav kur, kas bērnu pieskatītu arī nav, bet visi apkārtējie ir tik slikti, nepalīdz.
Kāpēc cilvēki nesēž ar saviem mazbērniem, krustbērniem utt? Kur ir manas dāvanas? Kāpēc viņi nepiedalās mūsu dzīvē?
Lai arī: Nožēloju, ka neizšķīros ar vīru ātrāk un nekļuvu laimīga
Briesmīgi kaitina visi šie jautājumi. Cilvēki, kuriem ir 25 un vairāk, nespēj sevi paši uzturēt, finansiāli un emocionāli ir atkarīgi no vecākiem, dzīvo ar viņiem, žēlojas par dzīvi, uzvedās kā bērni! Kā tā var būt?
Mani izaudzināja tā, ka es pati varu nodrošināt visas savas vajadzības, palīdzu vectēvam un periodiski arī vecākiem. Nezinu kā tā ir sanācis, bet mani nespieda mācīties, sasniegt mērķus – man pašai tas bija interesanti.
Lai arī: Nožēloju, ka neizšķīros ar vīru ātrāk un nekļuvu laimīga
Mani ļoti pārsteidz cilvēku attieksme un uzskati. Kāpēc tā notiek? Cenšos nebāzt degunu svešās lietās, bet es konsultēju daudzus cilvēkus tiesību jautājumos un nemitīgi redzu cilvēkus, kuri “sēž pie sasistas siles”. Šīs vienkārši ir manas pārdomas.
Kāds ir jūsu viedoklis par šo tēmu? Vai pazīstat cilvēkus, kuri uzskata, ka viņiem kaut kas vienkārši pienākas tā pat?