• Pirmā debija pirms sešiem gadu desmitiem Frankfurtes Starptautiskajā auto izstādē IAA
• Prezentācija gadatirgus teritorijā popularizēja drošības tehniku
• Sniegtas zināšanas par lielāku drošību: no trīspunktu jostas patenta līdz E.V.A.
Ķelne. Volvo izgudrotā trīspunktu drošības josta jau 60 gadus ir nozīmīgākais dzīvības glābējs ceļu satiksmē. Eksperti lēš, ka vairāk nekā miljons cilvēku par savu dzīvību var pateikties drošības jostai. Volvo trīspunktu drošības jostas glābšanas potenciāls plašākai publikai pirmoreiz tika prezentēts 1959. gadā Vācijas Starptautiskajā auto izstādē IAA ar mērķi ātri popularizēt inovatīvo drošības tehniku. Turklāt to veicināja atļauja izmantot patentu arī citiem transportlīdzekļu ražotājiem, jo zviedru uzņēmums sabiedrisko progresu vērtēja augstāk par finansiālo ieguvumu – kā tas šodien, pēc 60 gadiem, atkal tiek realizēts ar projektu E.V.A. (“Equal Vehicles for All” – vienādi labi transportlīdzekļi visiem).
Sākot ar šā gada martu, Volvo Car Group savu ilggadīgo pieredzi drošības jautājumos, kas saistīta ar satiksmes negadījumu analīzi, publicē centrālā un brīvi pieejamā digitālajā bibliotēkā. Volvo dalās uzkrātajās atziņās, kas iegūtas, kopš 1970. gada pētot reālus satiksmes negadījumus, un vienlaikus aicina rūpniecību radīt automobiļus, kas būtu drošāki visiem iekšā sēdošajiem neatkarīgi no viņu dzimuma, lieluma, formas un svara (“Equal Vehicles for All”).
Volvo – pirmais ražotājs, kas sērijveidā ievieš trīspunktu drošības jostu
Patentētā trīspunktu drošības josta sērijveidā tika ieviesta 1959. gadā: vispirms Volvo PV544 modelī, ko fani mīļi dēvēja par “Volvo kuprainīti”, un elegantajā Volvo P120 Amazon – abos modeļos jau bija stiprinājuma punkti arī aizmugurējo sēdekļu drošības jostām.
Volvo pētījumi pārliecina nozares speciālistus
“Cik drošas ir drošības jostas?” nu par šo jautājumu diskutēja Vācijas automobiļu nozares mediji, ārsti un automašīnu pircēji. Neilgi pirms paredzētās Starptautiskās auto izstādes IAA Volvo sarīkoja iespaidīgu paraugdemonstrējumu Frankfurtes gadatirgus teritorijā. Turklāt zviedru kaskadieris-pilots Orvars Aspholms (Orvar Aspholm) četras reizes apmeta kūleni ar Volvo PV544 un, pateicoties aizsargājošai trīspunktu drošības jostai, neskarts izrāpās no automobiļa vraka. Tieši tāpat, kā Aspholms jau iepriekš vairāk nekā 30 reizes bija izmēģinājis ar Volvo modeļiem.
Pēdējos skeptiķus, kas apšaubīja jostu, Volvo pārliecināja 1967. gadā ar leģendāro “28 000 satiksmes negadījumu atskaiti”. Pētījuma pamatā bija iesaistīti dati no visiem satiksmes negadījumiem, kas viena gada laikā notikuši Zviedrijā, un tas apliecināja, ka drošības josta glābj dzīvības un samazina traumu skaitu par 50 līdz 60 procentiem.
Pirmais “atvērtais” Volvo patents, lai uzlabotu globālās satiksmes drošību
Pirmie drošības jostu patenti tika reģistrēti jau 19. gadsimta beigās, un 40. gados amerikāņu ārsti pieprasīja aprīkot automobiļus ar jostām – taču pirmās pasažieru noturēšanas sistēmas nekļuva populāras. Kādreizējais aviācijas inženieris Nilss Bolins (Nils Bohlin), kas bija pieņemts darbā Volvo uzņēmumā, panāca lūzumu tikai 1958. gadā. Bolins zināja, ka jostai vajadzētu absorbēt sadursmes izraisītos spēkus tieši tajās vietās, kur ķermenis ir visizturīgākais, proti, uz gurniem un krūtīm. Praksē viņš to īstenoja, apvienojot gurnu jostu ar diagonālu krūšu jostu, turklāt V veida ģeometrijas apakšējais punkts bija vērsts uz grīdu. Šai noturēšanas sistēmai vienlaikus vajadzēja būt vienkārši lietojamai un arī regulējamai: Volvo trīspunktu drošības josta tika patentēta, tomēr saņēma tā saukto “atvērto patentu”, lai visi interesenti varētu izmantot šīs noturēšanas sistēmas koncepciju. Līdz pat šai dienai drošības jostu lietojums ir svarīgākais faktors, ja runājam par pasažieru drošību. Tā kā drošības jostu izmantošana dažādās zemeslodes daļās ir atšķirīga, jostas potenciāls vēl nav izsmelts.
Volvo inženiera Bolina izgudrojums guva ievērību arī Vācijā. Jau 1985. gadā Vācijas Patentu valde izvēlējās trīspunktu drošības jostu kā vienu no astoņiem izgudrojumiem, kas iepriekšējos 100 gados devis cilvēkiem vislielāko labumu.
Projekts E.V.A.: Volvo pētījumu rezultāti sabiedrības progresam
Šogad Volvo svin trīspunktu drošības jostas 60. gadadienu kopā ar projektu E.V.A. (Equal Vehicles for All). E.V.A. iniciatīva satiksmes drošības interesēs apkopo centrālā un visiem brīvi pieejamā digitālā bibliotēkā zināšanas, kas iegūtas no Volvo negadījumu izpētes, kas veikta daudzu gadu garumā. Projekts vienlaikus iestājas par visiem cilvēkiem vienādu aizsardzību neatkarīgi no viņu dzimuma, lieluma, formas un svara. Uzdevums, kas jau tiek īstenots, izstrādājot Volvo modeļus. Kā liecina E.V.A., atsaucoties uz Volvo pētījumu datiem un citiem izpētes avotiem, tad sievietes savas anatomiskās uzbūves dēļ satiksmes negadījumā daudz biežāk cieš no traumām, kas saistītas ar galvas-kakla daļu, nekā vīriešu dzimtes autovadītāji. Tāpēc Volvo konstruēja virtuālus sadursmes testu manekenus, kas ļāva izveidot tādas drošības sistēmas, kas vienlīdz labi pasargā gan vīriešus, gan sievietes.
Nozīmīgākās Volvo drošības inovācijas
1959. gads: trīspunktu drošības josta
Vispirms sērijveidā tika ieviesta priekšējos sēdekļos, bet šodien šis kādreizējais pasaules mēroga jaunums ir redzams gandrīz visos automobiļos neatkarīgi no zīmola un transportlīdzekļa klases. Šādi visā pasaulē ir izglābtas dzīvības vairāk nekā vienam miljonam cilvēku.
1972. gads: uz aizmuguri vērsts Volvo bērnu sēdeklītis
Volco Car Group jau 70. gados uzsāka sadursmes testus, pārbaudot bērnu sēdeklīšus. 1972. gadā Volvo kā pirmais automobiļu ražotājs visā pasaulē ieviesa uz aizmuguri pavērstu bērnu sēdeklīti. Drošības apsvērumu dēļ uzņēmums līdz pat šai dienai iesaka visiem bērniem līdz četru gadu vecumam sēdēt automašīnā ar skatu uz aizmuguri.
1978. gads: jostas spilvens bērniem
Sākot ar četru gadu vecumu, bērniem jāsēž ar skatu braukšanas virzienā, atrodoties uz jostas spilvena vai sēdekļa paaugstinājuma, kas viņus paceļ līdz drošības jostas augstumam. Tādējādi bērniem ir pilnībā nodrošināts jostas sniegtais drošības potenciāls. Tā bija vēl viena pasaules mēroga novitāte, ko demonstrēja Volvo.
1986. gads: trīspunktu drošības josta aizmugures sola vidējam sēdeklim
Ja drošības josta savulaik tika uzskatīta par personīgās brīvības ierobežotāju, tad šodien tā kā potenciālais dzīvības glābējs ir vispāratzīts drošības atribūts – arī uz aizmugures sola.
1991. gads: sānu sadursmes pretaizsardzības sistēma (SIPS)
Volvo pētījumi, kas tika veikti 90. gados, liecināja, ka cilvēki ir īpaši apdraudēti tad, ja sadursme notiek automobiļa sānos, jo starp pasažieri un sānu karosēriju ir ļoti mazs atstatums. Tāpēc tika izstrādāta SIPS sistēma, kas bija pasaulē pirmā sānu sadursmes pretaizsardzības sistēma, kas integrēta karosērijā.
1994. gads: SIPS drošības spilveni sānos
Vēl viena funkcija ar mērķi labāk pasargāt cilvēkus, ja sadursme notiek automobiļa sānos. Volvo 850 bija pirmā automašīna, kas tika aprīkota ar drošības spilveniem sānos.
1998. gads: galvas-kakla traumu pretaizsardzības sistēma (WHIPS)
Sistēma pasargā visus pasažierus no mugurkaula traumām kakla daļā. WHIPS ir arī viens no iemesliem, kāpēc Volvo sēdekļi un galvas balsti izskatās tik vienreizīgi.
2002. gads: Rollover Stability Control (RSC) ar žirosensoru un braukšanas dinamikas regulatoru DSTC
Šī tehnoloģija pirmoreiz tika prezentēta visā pasaulē ar Premium klases kombinētā Volvo XC90 modeļa pirmo paaudzi. Sistēma izmanto žirosensoru, kas atpazīst un minimizē apgāšanās risku.
2008. gads: Volvo City Safety
2007. gadā prezentētā un gadu vēlāk ieviestā avārijas bremzēšanas sistēma izvirzīja jaunus standartus: bremzējot automātiski, pie atbilstoša ātruma var pilnībā izvairīties no iespējamās sadursmes. Volvo City Safety System pašreizējā paaudze pieder pie visu jauno modeļu standarta aprīkojuma.
2010. gads: gājēju identifikācija ar avārijas bremzēšanas sistēmu
Volvo City Safety pēc ieviešanas tika sekmīgi paplašināta – tostarp arī ar gājēju identifikācijas funkciju. Tagad gājēji tiek nemaldīgi identificēti pat naktī.
2013. gads: velosipēdistu identifikācija ar avārijas bremzēšanas sistēmu
Nākamajā pakāpē Volvo City Safety tika papildināta ar velosipēdistu identifikācijas funkciju, kas ir efektīva arī naktī.
2014. gads: bremzēšanas palīgsistēma krustojumos
Zviedru Premium klases automašīnu ražotājs ar jēdzienu Volvo City Safety apzīmē visas avārijas bremzēšanas sistēmas – tostarp arī bremzēšanas palīgsistēmu krustojumos, kura kā pasaules mēroga jaunums tika ieviesta reizē ar Volvo XC90 otro paaudzi. Kad automašīna nogriežas, palīgsistēma nepieļauj sadursmi ar pretimnākošo satiksmes plūsmu.
2014. gads: Run-Off Road Protection
Līdz ar Volvo XC90 modeli pirmoreiz pasaulē ieviestā sistēma droši notur pasažierus sēdekļos, kad automašīna nobrauc no ceļa. Enerģiju absorbējošie sēdekļi darbojas tā, lai mazinātu muguras traumas.
2015. gads: meža dzīvnieku identifikācija
Ar šo Volvo City Safety papildinājumu gan dienā, gan naktī tiek nekļūdīgi identificēti arī tādi lieli meža dzīvnieki kā aļņi. Ja vadītājs nereaģē, tiek uzsākta avārijas bremzēšana. Tātad Volvo City Safety ir vienīgā sistēma, kas spēj pamanīt ne vien citas automašīnas, bet arī gājējus, velosipēdistus un lielus dzīvniekus.
2015. gads: Road Edge Detection System
Sistēma atpazīst brauktuves sānu malu un ar viegliem stūres manevriem palīdz vadītājam stabili noturēt automašīnu gan joslā, gan uz ceļa.
2018. gads: Oncoming Lane Mitigation ar bremzēšanas manevru
Sistēma, kas jau 2017. gadā tika demonstrēta vienlaikus ar jauno Volvo XC60, samazina sadursmju risku ar pretimnākošajiem transportlīdzekļiem. Ja transportlīdzeklis pārbrauc pāri brauktuves vidus marķējumam un nonāk pretējā virziena joslā, sistēma ar stūres palīdzību vada automobili atpakaļ pareizajā joslā. 2018. gadā jaunajā Volvo V60 modelī sistēma tika papildināta ar avārijas bremzēšanas funkciju.
Atslēgvārdi:
Drošība, uzņēmums, vēsture
Apraksts un fakti attiecas uz Volvo Cars starptautisko ražojumu klāstu. Aprakstītās funkcijas var būt izvēles funkcijas. Transportlīdzekļu specifikācijas atkarībā no valsts var atšķirties, un tās var tikt pārveidotas bez iepriekšēja brīdinājuma.
Volvo trīspunktu drošības jostai 60 gadi: patentēts dzīvības glābējs vairāk nekā vienam miljonam cilvēku
• Pirmā debija pirms sešiem gadu desmitiem Frankfurtes Starptautiskajā auto izstādē IAA
• Prezentācija gadatirgus teritorijā popularizēja drošības tehniku
• Sniegtas zināšanas par lielāku drošību: no trīspunktu jostas patenta līdz E.V.A.
Ķelne. Volvo izgudrotā trīspunktu drošības josta jau 60 gadus ir nozīmīgākais dzīvības glābējs ceļu satiksmē. Eksperti lēš, ka vairāk nekā miljons cilvēku par savu dzīvību var pateikties drošības jostai. Volvo trīspunktu drošības jostas glābšanas potenciāls plašākai publikai pirmoreiz tika prezentēts 1959. gadā Vācijas Starptautiskajā auto izstādē IAA ar mērķi ātri popularizēt inovatīvo drošības tehniku. Turklāt to veicināja atļauja izmantot patentu arī citiem transportlīdzekļu ražotājiem, jo zviedru uzņēmums sabiedrisko progresu vērtēja augstāk par finansiālo ieguvumu – kā tas šodien, pēc 60 gadiem, atkal tiek realizēts ar projektu E.V.A. (“Equal Vehicles for All” – vienādi labi transportlīdzekļi visiem).
Sākot ar šā gada martu, Volvo Car Group savu ilggadīgo pieredzi drošības jautājumos, kas saistīta ar satiksmes negadījumu analīzi, publicē centrālā un brīvi pieejamā digitālajā bibliotēkā. Volvo dalās uzkrātajās atziņās, kas iegūtas, kopš 1970. gada pētot reālus satiksmes negadījumus, un vienlaikus aicina rūpniecību radīt automobiļus, kas būtu drošāki visiem iekšā sēdošajiem neatkarīgi no viņu dzimuma, lieluma, formas un svara (“Equal Vehicles for All”).
Volvo – pirmais ražotājs, kas sērijveidā ievieš trīspunktu drošības jostu
Patentētā trīspunktu drošības josta sērijveidā tika ieviesta 1959. gadā: vispirms Volvo PV544 modelī, ko fani mīļi dēvēja par “Volvo kuprainīti”, un elegantajā Volvo P120 Amazon – abos modeļos jau bija stiprinājuma punkti arī aizmugurējo sēdekļu drošības jostām.
Volvo pētījumi pārliecina nozares speciālistus
“Cik drošas ir drošības jostas?” nu par šo jautājumu diskutēja Vācijas automobiļu nozares mediji, ārsti un automašīnu pircēji. Neilgi pirms paredzētās Starptautiskās auto izstādes IAA Volvo sarīkoja iespaidīgu paraugdemonstrējumu Frankfurtes gadatirgus teritorijā. Turklāt zviedru kaskadieris-pilots Orvars Aspholms (Orvar Aspholm) četras reizes apmeta kūleni ar Volvo PV544 un, pateicoties aizsargājošai trīspunktu drošības jostai, neskarts izrāpās no automobiļa vraka. Tieši tāpat, kā Aspholms jau iepriekš vairāk nekā 30 reizes bija izmēģinājis ar Volvo modeļiem.
Pēdējos skeptiķus, kas apšaubīja jostu, Volvo pārliecināja 1967. gadā ar leģendāro “28 000 satiksmes negadījumu atskaiti”. Pētījuma pamatā bija iesaistīti dati no visiem satiksmes negadījumiem, kas viena gada laikā notikuši Zviedrijā, un tas apliecināja, ka drošības josta glābj dzīvības un samazina traumu skaitu par 50 līdz 60 procentiem.
Pirmais “atvērtais” Volvo patents, lai uzlabotu globālās satiksmes drošību
Pirmie drošības jostu patenti tika reģistrēti jau 19. gadsimta beigās, un 40. gados amerikāņu ārsti pieprasīja aprīkot automobiļus ar jostām – taču pirmās pasažieru noturēšanas sistēmas nekļuva populāras. Kādreizējais aviācijas inženieris Nilss Bolins (Nils Bohlin), kas bija pieņemts darbā Volvo uzņēmumā, panāca lūzumu tikai 1958. gadā. Bolins zināja, ka jostai vajadzētu absorbēt sadursmes izraisītos spēkus tieši tajās vietās, kur ķermenis ir visizturīgākais, proti, uz gurniem un krūtīm. Praksē viņš to īstenoja, apvienojot gurnu jostu ar diagonālu krūšu jostu, turklāt V veida ģeometrijas apakšējais punkts bija vērsts uz grīdu. Šai noturēšanas sistēmai vienlaikus vajadzēja būt vienkārši lietojamai un arī regulējamai: Volvo trīspunktu drošības josta tika patentēta, tomēr saņēma tā saukto “atvērto patentu”, lai visi interesenti varētu izmantot šīs noturēšanas sistēmas koncepciju. Līdz pat šai dienai drošības jostu lietojums ir svarīgākais faktors, ja runājam par pasažieru drošību. Tā kā drošības jostu izmantošana dažādās zemeslodes daļās ir atšķirīga, jostas potenciāls vēl nav izsmelts.
Volvo inženiera Bolina izgudrojums guva ievērību arī Vācijā. Jau 1985. gadā Vācijas Patentu valde izvēlējās trīspunktu drošības jostu kā vienu no astoņiem izgudrojumiem, kas iepriekšējos 100 gados devis cilvēkiem vislielāko labumu.
Projekts E.V.A.: Volvo pētījumu rezultāti sabiedrības progresam
Šogad Volvo svin trīspunktu drošības jostas 60. gadadienu kopā ar projektu E.V.A. (Equal Vehicles for All). E.V.A. iniciatīva satiksmes drošības interesēs apkopo centrālā un visiem brīvi pieejamā digitālā bibliotēkā zināšanas, kas iegūtas no Volvo negadījumu izpētes, kas veikta daudzu gadu garumā. Projekts vienlaikus iestājas par visiem cilvēkiem vienādu aizsardzību neatkarīgi no viņu dzimuma, lieluma, formas un svara. Uzdevums, kas jau tiek īstenots, izstrādājot Volvo modeļus. Kā liecina E.V.A., atsaucoties uz Volvo pētījumu datiem un citiem izpētes avotiem, tad sievietes savas anatomiskās uzbūves dēļ satiksmes negadījumā daudz biežāk cieš no traumām, kas saistītas ar galvas-kakla daļu, nekā vīriešu dzimtes autovadītāji. Tāpēc Volvo konstruēja virtuālus sadursmes testu manekenus, kas ļāva izveidot tādas drošības sistēmas, kas vienlīdz labi pasargā gan vīriešus, gan sievietes.
Nozīmīgākās Volvo drošības inovācijas
1959. gads: trīspunktu drošības josta
Vispirms sērijveidā tika ieviesta priekšējos sēdekļos, bet šodien šis kādreizējais pasaules mēroga jaunums ir redzams gandrīz visos automobiļos neatkarīgi no zīmola un transportlīdzekļa klases. Šādi visā pasaulē ir izglābtas dzīvības vairāk nekā vienam miljonam cilvēku.
1972. gads: uz aizmuguri vērsts Volvo bērnu sēdeklītis
Volco Car Group jau 70. gados uzsāka sadursmes testus, pārbaudot bērnu sēdeklīšus. 1972. gadā Volvo kā pirmais automobiļu ražotājs visā pasaulē ieviesa uz aizmuguri pavērstu bērnu sēdeklīti. Drošības apsvērumu dēļ uzņēmums līdz pat šai dienai iesaka visiem bērniem līdz četru gadu vecumam sēdēt automašīnā ar skatu uz aizmuguri.
1978. gads: jostas spilvens bērniem
Sākot ar četru gadu vecumu, bērniem jāsēž ar skatu braukšanas virzienā, atrodoties uz jostas spilvena vai sēdekļa paaugstinājuma, kas viņus paceļ līdz drošības jostas augstumam. Tādējādi bērniem ir pilnībā nodrošināts jostas sniegtais drošības potenciāls. Tā bija vēl viena pasaules mēroga novitāte, ko demonstrēja Volvo.
1986. gads: trīspunktu drošības josta aizmugures sola vidējam sēdeklim
Ja drošības josta savulaik tika uzskatīta par personīgās brīvības ierobežotāju, tad šodien tā kā potenciālais dzīvības glābējs ir vispāratzīts drošības atribūts – arī uz aizmugures sola.
1991. gads: sānu sadursmes pretaizsardzības sistēma (SIPS)
Volvo pētījumi, kas tika veikti 90. gados, liecināja, ka cilvēki ir īpaši apdraudēti tad, ja sadursme notiek automobiļa sānos, jo starp pasažieri un sānu karosēriju ir ļoti mazs atstatums. Tāpēc tika izstrādāta SIPS sistēma, kas bija pasaulē pirmā sānu sadursmes pretaizsardzības sistēma, kas integrēta karosērijā.
1994. gads: SIPS drošības spilveni sānos
Vēl viena funkcija ar mērķi labāk pasargāt cilvēkus, ja sadursme notiek automobiļa sānos. Volvo 850 bija pirmā automašīna, kas tika aprīkota ar drošības spilveniem sānos.
1998. gads: galvas-kakla traumu pretaizsardzības sistēma (WHIPS)
Sistēma pasargā visus pasažierus no mugurkaula traumām kakla daļā. WHIPS ir arī viens no iemesliem, kāpēc Volvo sēdekļi un galvas balsti izskatās tik vienreizīgi.
2002. gads: Rollover Stability Control (RSC) ar žirosensoru un braukšanas dinamikas regulatoru DSTC
Šī tehnoloģija pirmoreiz tika prezentēta visā pasaulē ar Premium klases kombinētā Volvo XC90 modeļa pirmo paaudzi. Sistēma izmanto žirosensoru, kas atpazīst un minimizē apgāšanās risku.
2008. gads: Volvo City Safety
2007. gadā prezentētā un gadu vēlāk ieviestā avārijas bremzēšanas sistēma izvirzīja jaunus standartus: bremzējot automātiski, pie atbilstoša ātruma var pilnībā izvairīties no iespējamās sadursmes. Volvo City Safety System pašreizējā paaudze pieder pie visu jauno modeļu standarta aprīkojuma.
2010. gads: gājēju identifikācija ar avārijas bremzēšanas sistēmu
Volvo City Safety pēc ieviešanas tika sekmīgi paplašināta – tostarp arī ar gājēju identifikācijas funkciju. Tagad gājēji tiek nemaldīgi identificēti pat naktī.
2013. gads: velosipēdistu identifikācija ar avārijas bremzēšanas sistēmu
Nākamajā pakāpē Volvo City Safety tika papildināta ar velosipēdistu identifikācijas funkciju, kas ir efektīva arī naktī.
2014. gads: bremzēšanas palīgsistēma krustojumos
Zviedru Premium klases automašīnu ražotājs ar jēdzienu Volvo City Safety apzīmē visas avārijas bremzēšanas sistēmas – tostarp arī bremzēšanas palīgsistēmu krustojumos, kura kā pasaules mēroga jaunums tika ieviesta reizē ar Volvo XC90 otro paaudzi. Kad automašīna nogriežas, palīgsistēma nepieļauj sadursmi ar pretimnākošo satiksmes plūsmu.
2014. gads: Run-Off Road Protection
Līdz ar Volvo XC90 modeli pirmoreiz pasaulē ieviestā sistēma droši notur pasažierus sēdekļos, kad automašīna nobrauc no ceļa. Enerģiju absorbējošie sēdekļi darbojas tā, lai mazinātu muguras traumas.
2015. gads: meža dzīvnieku identifikācija
Ar šo Volvo City Safety papildinājumu gan dienā, gan naktī tiek nekļūdīgi identificēti arī tādi lieli meža dzīvnieki kā aļņi. Ja vadītājs nereaģē, tiek uzsākta avārijas bremzēšana. Tātad Volvo City Safety ir vienīgā sistēma, kas spēj pamanīt ne vien citas automašīnas, bet arī gājējus, velosipēdistus un lielus dzīvniekus.
2015. gads: Road Edge Detection System
Sistēma atpazīst brauktuves sānu malu un ar viegliem stūres manevriem palīdz vadītājam stabili noturēt automašīnu gan joslā, gan uz ceļa.
2018. gads: Oncoming Lane Mitigation ar bremzēšanas manevru
Sistēma, kas jau 2017. gadā tika demonstrēta vienlaikus ar jauno Volvo XC60, samazina sadursmju risku ar pretimnākošajiem transportlīdzekļiem. Ja transportlīdzeklis pārbrauc pāri brauktuves vidus marķējumam un nonāk pretējā virziena joslā, sistēma ar stūres palīdzību vada automobili atpakaļ pareizajā joslā. 2018. gadā jaunajā Volvo V60 modelī sistēma tika papildināta ar avārijas bremzēšanas funkciju.
Atslēgvārdi:
Drošība, uzņēmums, vēsture
Apraksts un fakti attiecas uz Volvo Cars starptautisko ražojumu klāstu. Aprakstītās funkcijas var būt izvēles funkcijas. Transportlīdzekļu specifikācijas atkarībā no valsts var atšķirties, un tās var tikt pārveidotas bez iepriekšēja brīdinājuma.